Modes jeb populārā mūzika, kas visos laikos ir bijusi jaunu iespaidu kāra,  brīvās Latvijas desmitgadēs bija īpaši raiba un bagāta. Tās pamatā bija 19. gadsimta  ziņģu tradīcijas, kas apauga gan ar Krievijas karu un revolūciju laika smeldzīgajiem  motīviem, gan vācu šlāgeru un citu Eiropas tautu modernās un tautas mūzikas  iespaidiem. Ievērojamu artavu deva latviešu jauno profesionālo skaņražu un estrādes  mākslinieku darbi. Okupācijas gados veco latviešu dziesmas kļuva par vienu no tautas  identitātes zīmēm. Neraugoties uz to, ka šīs dziesmas nekādā formā nedrīkstēja skanēt  ne koncertos, ne radio, tās bija visiem zināmas un iemīļotas. Tikai retajai kāds zināja  arī autora vārdu, bet pašas dziesmas tika dziedātas ģimenē un draugu pulkā, spēlētas  kāzās un kaktu ballēs, bet magnetofona lentēs tās tika pārkopētas desmitiem reižu. Arī  mūsdienu latviešu mūzikas visatļautībā šīm jau folkloras statusā iekļuvušajām  dziesmām ir savs cienītāju pulks.               ir tradīciju saglabāšanā ieinteresētu mūsdienu cilvēku  mēģinājums iejusties 30.–40. gadu mūzikas noskaņās, iztēlojoties, kā tā varētu būt  skanējusi sava laika muzikantu nemākslotā atskaņojumā. Ierakstā dzirdams pirmskara  kapelai raksturīgais instrumentu salikums – vijole, akordeons, dūru cītara un kontra bass, kuriem dažās dziesmās pievienojas mandolīna un autentiska Saulīša fabrikas  ermoņika.  Šis ir kapelas Hāgenskalna muzikanti otrais ieraksts, kurā apkopotas mums mīļākās no  10 darbības gadu laikā spēlētajām ballīšu repertuāra dziesmām.  Albums noderēs lai klausītos, dejotu, dziedātu līdzi un  atcerētos kopā pavadītos brīžus.

1. Es sēdēju uz Gaujas krasta  2. Tur tālumā, kur krita dūmi  3. Nāc strauta malā  4. Pērses upe  5. Mazā lakstīgala  6. Baltās lilijas  7. Draugs, kur tā steidz  8. Dažu skaistu ziedu  9. Cel mani pār’ pār Daugavu  10. Agrāk un tagad  11. O, Izabella  12. Vectēva pīpe  13. Kas bijis, tas bijis