Pēterburgas ermoņika ir plašākam kultūras reģionam piederīgs instruments – Krievijas ziemeļrietumi, Karēlija, Baltkrievijas ziemeļrietumu daļa, Setu zemes, Lietuvas Augštaitija; Latvijas teritorijā Latgale un epizodiski Ziemeļvidzeme. Instrumenta spēle dzīvā tradīcijā šobrīd ir labāk saglabājusies Lietuvas teritorijā,  Latvijā un Baltkrievijā to uztur atsevišķi spēles pratēji. Aplūkojamā tradīcija ir aplūkojama plašāku kultūrvēstures norišu kontekstā, kā arī ir attīstāma kopējā tradīcijā balstīta pārrobežu sadarbība, t.sk. pašas Pēterburgas ermoņikas spēles tradīciju izpētei, popularizēšanai un saglabāšanai.

​

20.gs otrajā pusē, mainoties aktuālajām muzicēšanas formām, kā arī padomju laika noraidošās kultūrpolitikas iespaidā instrumenta spēle marginalizējas, pārtrūkst instrumenta izgatavošanas un remonta iespējas; muzicēšanas interesenti pievēršas vieglāk pieejamajam akordeonam un unisonorajai divrindu ermoņikai (hromkai).  Neraugoties uz to, atsevišķi spēlmaņi ir turpinājuši spēlēt Pētrburgas ermoņikas, saglabājot instrumentam raksturīgo spēles tehniku, repertuāru un muzicēšanas manieri. Tāpat daudzas dzimtas, pat pārtrūkstot muzicēšanas praksei, ar cieņu saglabā senču instrumentus un nostāstus par muzikantu gaitām. 

Palielinoties sabiedrības interesi par visiem tradicionālās kultūras slāņiem un lokālajām tradīcijām, pieaug interese saglabāt, uzturēt un atjaunot arī Pēterburgas ermoņikas spēli, izmantojot iespējas spēles paņēmienus un manieri apgūt, kontaktējoties ar joprojām aktīvajiem tradīcijas nesējiem. Kopš 20.gs 90.gadiem ir veikta instrumenta spēles dokumentēšana (Māris Jansons, Iveta Dukaļska, Ansis Ataols Bērziņš u.c.) audio un video formātā, apzināti vairāki amatieru audio un liels daudzums fotomateriālu, kas raksturo spēles tradīcijas vietu sadzīvē un saglabā aizgājušo vecmeistaru individuālo manieri un repertuāru. Ir izdoti vairāki CD ar Pēterburgas ermoņiku spēles ierakstiem (Alberts Mednis, Pēteris Namavīrs, Jānis Patmalnieks). JVLMA etnomuzikoloģijas studente Ilona Dzērve-Tālute bakalaura studiju ietvaros veic pētījumu par Pēterburgas ermoņiku spēles tradīcijām, kura gaitā savāktie materiāli arī ir iekļauti šajā pieteikumā.

Pēdējās desmitgadēs ir uzsāktas aktivitātes instrumenta spēles tradīciju atpazīstamībai un saglabāšanai. Instrumenta spēle plašai publikai ir demonstrēta festivālā “Dzīvā mūzika” 2005. un 2017.g., kā arī festivāla “Baltica” koncertos 2015. un 2018.g., palielinot izpratni un  interesi par plēšu instrumentu reģionālo daudzveidību, ieinteresējot potenciālos spēlmaņus, kā arī motivējot tālākai darbībai arī pašus tradīcijas nesējus. Biedrības “Skaņumāja” rīkotajos kursos instrumenta spēles pamatus 2016.g. ir apguvuši 3 apmācāmie, 2018.g. 4 interesenti, kas tālākā mācību procesā kontaktējoties ar instrumentu spēles vecmeistariem var nodrošināt tradīcijas nepārtrauktību. Vairāki no kursu dalībniekiem šobrīd turpina aktīvi muzicēt savos folkloras ansambļos (Rīga, Viļānu nov., Andrupene, Lielvārde), kā arī dažādos projektos, t.sk. uzstājušies festivālos “Dzīvā mūzika” un “Baltica”, pārstāvējuši Latvijas tradīciju Pēterburgas ermoņiku spēlmaņu festivālā “Sėlos muzikantai” Dusetā, Lietuvā. 

​

Pēterburgas ermoņika ir Sanktpēterburgas darbnīcās izveidots raksturīga dizaina vācu tipa ermoņikas modelis. Pēterburgas ermoņikas ir nelielas, vizuāli pievilcīgas – ar taisnstūra kaula vai plastmasas taustiņiem, nereti noformētas ar inkrustācijām koka daļās un raksturīgiem nošķeltiem korpusa stūriem, kuros parasti attēlota lira vai tauriņš. Pateicoties dzelzceļa satiksmei 19.gs beigās kļūst par Latgalē dominējošo plēšu instrumentu tipu, kas ne vien spēcīgi iespaidojis novada muzicēšanas tradīcijas, bet arī viena no novada kultūras identitātes zīmēm. Pēterburgas ermoņikas bija neatņemama muzikālā pavadījuma sastāvdaļa dažādās sadzīves norisēs, talkās, ballēs un kāzās, masku gājienos u.c. Instrumenta skanējums ir tembrāli kupls un reizē gan maigs, gan pietiekami skaļš. Instruments muzikāli pilda vairākas funkcijas vienlaikus – gan melodijas, gan akordu pavadījuma, gan nosacīti arī ritma. Tehniski tas ir ērts, piemērots ilgstošai spēlēšanai. Ermoņikas spēlēja gan solo, gan kopā ar citiem instrumentiem, visbiežāk vijoli, cītaru, mandolīnu, sitamajiem instrumentiem. To pamatrepertuāru veidoja sadzīves mūzika, īpaši deju mūzika – polkas, valši, fokstroti, kadriļas, krakovjaki, padespaņi, vengerkas u.c. Sadzīvē, ģimenes un draugu lokā spēlēti pavadījumi dziesmām. Laba muzikanta spēlē melodijas tiek papildinātas ar virtuoziem, smalkiem melodiskiem un ritmiskiem izrotājumiem, kas veido individuālo stilu. Atsevišķi spēlmaņi ir izkopuši Pēterburgas ermoņikas spēlei raksturīgo melodijas dublēšanu basos, kas nav fiksēta citu tipu ermoņikām. 

Pārtrūkstot instrumentu izgatavošanai Krievijā, to izgatavošanu pārņem vietējie meistari (par ko joprojām ir maz ziņu, bet liecina saglabājušies instrumenti), kam pateicoties aktīvā spēles tradīcija ir turpinājusies līdz 20.gs. 60.-70.g. Šobrīd instruments tā sākotnējā izplatības reģionā tiek labi atpazīts pasīvā tradīcijā, bet spēles prasmi atzīstamā līmenī saglabājuši tikai daži vecākās paaudzes spēlmaņi. Latvijā folkloras pētnieki tikai nesen sākuši izrādīt interesi par ermoņikām - ilgus gadus tām nepievērsa uzmanību, jo neuzskatīja par pietiekami senu un pētīšanas vērtu instrumentu. Tādēļ atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā ermoņiku spēles tradīcijas ir vāji dokumentētas, un mums joprojām ir ļoti maz publicētu materiālu par šiem instrumentiem.

 
Šobrīd, sakarā ar tradīcijas normālas funkcionēšanas ilgstošo pārrāvumu, kā arī situāciju, kad daudzas tradicionālās kultūras formas ir zaudējušas sākotnējās funkcijas, Pēterburgas ermoņikas spēle vairs netiek uztverta kā ikdienišķa mūzikas kultūras sastāvdaļa. Kā īpaši nozīmīga tradīcija instrumenta spēle tiek demonstrēta skatuves priekšnesumos tradicionālās kultūras festivālos un koncertos. Augot spēles prasmi apguvušo interesentu skaitam un meistarībai, ir sagaidāms, ka Pēterburgas ermoņika iekļausies folkloras un tautas mūzikas grupās un norisēs (danči, balles, koncerti, festivāli, pasākumu muzikālais noformējums u.c.) līdzvērtīgi citiem tradicionālās mūzikas instrumentiem, ideālā gadījumā saglabājot saikni ar latgalisko kultūru.