Modes jeb populārā mūzika, kas visos laikos ir bijusi jaunu iespaidu kāra, 
brīvās Latvijas desmitgadēs bija īpaši raiba un bagāta. Tās pamatā bija 19. gadsimta 
ziņģu tradīcijas, kas apauga gan ar Krievijas karu un revolūciju laika smeldzīgajiem 
motīviem, gan vācu šlāgeru un citu Eiropas tautu modernās un tautas mūzikas 
iespaidiem. Ievērojamu artavu deva latviešu jauno profesionālo skaņražu un estrādes 
mākslinieku darbi. Okupācijas gados veco latviešu dziesmas kļuva par vienu no tautas 
identitātes zīmēm. Neraugoties uz to, ka šīs dziesmas nekādā formā nedrīkstēja skanēt 
ne koncertos, ne radio, tās bija visiem zināmas un iemīļotas. Tikai retajai kāds zināja 
arī autora vārdu, bet pašas dziesmas tika dziedātas ģimenē un draugu pulkā, spēlētas 
kāzās un kaktu ballēs, bet magnetofona lentēs tās tika pārkopētas desmitiem reižu. Arī 
mūsdienu latviešu mūzikas visatļautībā šīm jau folkloras statusā iekļuvušajām 
dziesmām ir savs cienītāju pulks. 
             ir tradīciju saglabāšanā ieinteresētu mūsdienu cilvēku 
mēģinājums iejusties 30.–40. gadu mūzikas noskaņās, iztēlojoties, kā tā varētu būt 
skanējusi sava laika muzikantu nemākslotā atskaņojumā. Ierakstā dzirdams pirmskara 
kapelai raksturīgais instrumentu salikums – vijole, akordeons, dūru cītara un kontra
bass, kuriem dažās dziesmās pievienojas mandolīna un autentiska Saulīša fabrikas 
ermoņika. 
Šis ir kapelas Hāgenskalna muzikanti otrais ieraksts, kurā apkopotas mums mīļākās no 
10 darbības gadu laikā spēlētajām ballīšu repertuāra dziesmām. 
Albums noderēs lai klausītos, dejotu, dziedātu līdzi un 
atcerētos kopā pavadītos brīžus.
 
1. Es sēdēju uz Gaujas krasta
 2. Tur tālumā, kur krita dūmi
 3. Nāc strauta malā
 4. Pērses upe
 5. Mazā lakstīgala
 6. Baltās lilijas
 7. Draugs, kur tā steidz
 8. Dažu skaistu ziedu
 9. Cel mani pār’ pār Daugavu
 10. Agrāk un tagad
 11. O, Izabella
 12. Vectēva pīpe
 13. Kas bijis, tas bijis